statiņš
statiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | statiņš | statiņi |
| Ģen. | statiņa | statiņu |
| Dat. | statiņam | statiņiem |
| Akuz. | statiņu | statiņus |
| Lok. | statiņā | statiņos |
1.Dem. → stats.
2.Saslietu (labības, linu) kūļu kopa; stats.
Stabili vārdu savienojumiSliet statiņus (arī status).
- Sliet statiņus (arī status) kolokācija — veidot statiņus, novietojot vairākus kūļus slīpi citu pret citu
Avoti: LLVV, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tam netrūka nedz finiera jumta, nedz statiņā sasietu salmu smailes.
- Toties iemācījāmies sasiet linus, sējām kūlīšos un statiņus salikām savdabīgos klājošos rakstos.”
- Zenta Vaivariņa zem Leontīnas Mežlapas rokas izskatījās kā bērns, kā jērs pie rudzu statiņa.
- Rudzu laukos viņš šad tad sasien vārpas statiņos, kviešu laukos ar vanagzirņiem savij vārpas vainadziņos.
- Īsajos brīžos, kad priekšējās matu šķipsnas piekļāvās kuplajām uzacīm, no malas izskatījās – viņam galvā uzmaukts mazs rudzu statiņš.