spraušļot
spraušļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | spraušļoju | spraušļojam | spraušļoju | spraušļojām | spraušļošu | spraušļosim |
| 2. pers. | spraušļo | spraušļojat | spraušļoji | spraušļojāt | spraušļosi | spraušļosiet, spraušļosit |
| 3. pers. | spraušļo | spraušļoja | spraušļos | |||
Pavēles izteiksme: spraušļo (vsk. 2. pers.), spraušļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: spraušļojot (tag.), spraušļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: spraušļotu
Vajadzības izteiksme: jāspraušļo
Avoti: LLVV