spraušļāt
spraušļāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | spraušļāju | spraušļājam | spraušļāju | spraušļājām | spraušļāšu | spraušļāsim |
2. pers. | spraušļā | spraušļājat | spraušļāji | spraušļājāt | spraušļāsi | spraušļāsiet, spraušļāsit |
3. pers. | spraušļā | spraušļāja | spraušļās |
Pavēles izteiksme: spraušļā (vsk. 2. pers.), spraušļājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: spraušļājot (tag.), spraušļāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: spraušļātu
Vajadzības izteiksme: jāspraušļā
spraušļot 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | spraušļoju | spraušļojam | spraušļoju | spraušļojām | spraušļošu | spraušļosim |
2. pers. | spraušļo | spraušļojat | spraušļoji | spraušļojāt | spraušļosi | spraušļosiet, spraušļosit |
3. pers. | spraušļo | spraušļoja | spraušļos |
Pavēles izteiksme: spraušļo (vsk. 2. pers.), spraušļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: spraušļojot (tag.), spraušļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: spraušļotu
Vajadzības izteiksme: jāspraušļo
spraušlat apvidvārds
spraušlaties apvidvārds
spraužļot apvidvārds
Avoti: EH, LLVV