spēkonīgs
Lietojuma biežums :
spēkonīgs īpašības vārds; sarunvaloda
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | spēkonīgs | spēkonīgi |
Ģen. | spēkonīga | spēkonīgu |
Dat. | spēkonīgam | spēkonīgiem |
Akuz. | spēkonīgu | spēkonīgus |
Lok. | spēkonīgā | spēkonīgos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
spēkonīga | spēkonīgas |
spēkonīgas | spēkonīgu |
spēkonīgai | spēkonīgām |
spēkonīgu | spēkonīgas |
spēkonīgā | spēkonīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | spēkonīgais | spēkonīgie |
Ģen. | spēkonīgā | spēkonīgo |
Dat. | spēkonīgajam | spēkonīgajiem |
Akuz. | spēkonīgo | spēkonīgos |
Lok. | spēkonīgajā | spēkonīgajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
spēkonīgā | spēkonīgās |
spēkonīgās | spēkonīgo |
spēkonīgajai | spēkonīgajām |
spēkonīgo | spēkonīgās |
spēkonīgajā | spēkonīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
Stiprs.
Saistītās nozīmesspēcīgs, spēkpilns, spēkots, stiprs.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
spēkpilns1 — Spēka pilns; spēcīgs (1).
spēkots1 — Stiprs.
stiprs1 — Tāds, kam ir, parasti ļoti, daudz spēka (2), tāds, kas ir fiziski, parasti ļoti, labi attīstījies (par cilvēkiem); arī spēcīgs (1).
eņģīgs1 — Spēcīgs.
Saistīts ar
atlētisks1 — Muskuļots, ar spēcīgu uzbūvi (par ķermeni, tā daļām); plecīgs, muskuļots, ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku (par cilvēku).
Aptuvenie sinonīmi
varīgs1 — Spējīgs; arī spēcīgs.
Avoti: Sin
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pārdzīvojumi vilkās viņam nopakaļ atšautas , spēkonīgas un acij neredzamas astes veidā