slacināt
Lietojuma biežums :
slacināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | slacinu | slacinām | slacināju | slacinājām | slacināšu | slacināsim |
2. pers. | slacini | slacināt | slacināji | slacinājāt | slacināsi | slacināsiet, slacināsit |
3. pers. | slacina | slacināja | slacinās |
Pavēles izteiksme: slacini (vsk. 2. pers.), slaciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: slacinot (tag.), slacināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: slacinātu
Vajadzības izteiksme: jāslacina
1.Vairākkārt slacīt.
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad šīs rindas apstaigā priesteri, dziedādami un visu slacinādami ar svētīto ūdeni.
- Viņa dzīves gājums ir kā lēni un klusi tecēdama upīte, kas burbuļodama vijās caur lejām un pļavām, tās atspirdzinādama un slacinādama, un tā savu svētību izplatīdama.”
- Cepuri viņš bija sažņaudzis kreisajā rokā, bet ar labo te meta krustus, te apslacīja Užupes sienas ar svētīto ūdeni, mazo slacināmo rīku nepārtraukti iemērcēdams vara traukā, ko bija piesprādzējis pie jostas.
- Ar asarām naktī es slacinu savu gultu, mana guļamā vieta pludo asarās.
- „(..) Manas asaras slacina svētlaimīgo dzīvnieku platās pieres, kamēr Dadzis nepārtraukti vēdina asti, pie kam katrs astes vēdiens apliecina: „ Esmu uzticīgs jums, savādā melnmate, līdz nāvei!”