slābums
slābums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | slābums | slābumi |
| Ģen. | slābuma | slābumu |
| Dat. | slābumam | slābumiem |
| Akuz. | slābumu | slābumus |
| Lok. | slābumā | slābumos |
Vispārināta īpašība → slābs, šīs īpašības konkrēta izpausme; slābanums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja sāpes ir atkāpušās, tad vājums un slābums mani nebūt neskumdina.
- Slābums, pazeminātas koncentrēšanās un uzmanības spējas.
- Lāgiem viņam uznāca asas, spējas galvassāpes, un citreiz atkal uz ilgām stundām pārņēma tāds slābums, ka viņš tikko spēja pakustināt roku vai pacelt spalvu.
- Nākamajā rītā pamostamies - jeeee, Lindai šodien viss kārtībā, mazliet slābums ir, bet vismaz nav slikta dūša!
- Jautāta, vai nekad nav uznācis slābuma brīdis un vēlēšanās kaut uz mirkli izrauties no smagā ikdienas režīma, Koha atbild noliedzoši. "