slābt
slābt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | slābstu | slābstam | slābu | slābām | slābšu | slābsim |
| 2. pers. | slābsti | slābstat | slābi | slābāt | slābsi | slābsiet, slābsit |
| 3. pers. | slābst | slāba | slābs | |||
Pavēles izteiksme: slābsti (vsk. 2. pers.), slābstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: slābstot (tag.), slābšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: slābtu
Vajadzības izteiksme: jāslābst
Kļūt slābanam, slābam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai tā ir darījusi nespodru manu acu gaismu un uz laiku laikiem tukšu manu klēpi, manu gara acu skatiens ir spožs un ass kā asmens, un mana roka nav slāba — es pieveikšu visas tumšās iegribas: melnu rūgtumu, vēl melnāku izmisumu, mīkstiem soļiem piezagušos, glūnošo bēdu, to glūņu ar ņirdzīgo grimasi tumsnējā vaigā.
- - karstās iemērkšanas plātnes ( slāba) cinka sārņi,
- - galvanizācijas plātnes ( slāba) cinka virsas sārņi
- - galvanizācijas plātnes ( slāba) cinka apakšas sārņi
- Gars pagurst, rokas slābst: ne celt, ne locīt!