slēpacis
slēpacis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | slēpacis | slēpači |
| Ģen. | slēpača | slēpaču |
| Dat. | slēpacim | slēpačiem |
| Akuz. | slēpaci | slēpačus |
| Lok. | slēpacī | slēpačos |
Grauzēju kārtas dzīvnieks, kam raksturīgs biezs, mīksts apmatojums, reducējušās acis, kuras atrodas zem ādas, un kas dzīvo augsnē izraktās alās.
Avoti: LLVV