slēpējs
slēpējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | slēpējs | slēpēji |
| Ģen. | slēpēja | slēpēju |
| Dat. | slēpējam | slēpējiem |
| Akuz. | slēpēju | slēpējus |
| Lok. | slēpējā | slēpējos |
slēpājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | slēpājs | slēpāji |
| Ģen. | slēpāja | slēpāju |
| Dat. | slēpājam | slēpājiem |
| Akuz. | slēpāju | slēpājus |
| Lok. | slēpājā | slēpājos |
Persona, kas vainojama slēpšanā.
Avoti: KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Konusa formas slēpēja piemērs ir sastopams uz " Bren" ložmetēja.
- Džordževiču arī atzina par vienu no galvenajiem pastrādāto noziegumu pēdu slēpējiem.
- Un mīlošā māmiņa tāpat, droši vien līdzzinātāja, viltīgo nodomu slēpēja...
- Arī slēpējs, kad ciemā nāca kompetenti ļautiņi.
- Turklāt visas šīs metodes nepalīdz slēpējam, ja viņam pēkšņi jābēg un atgriezties nav iespējams.