sleņģene
sleņģene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; joma: etnogrāfijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sleņģene | sleņģenes |
| Ģen. | sleņģenes | sleņģeņu |
| Dat. | sleņģenei | sleņģenēm |
| Akuz. | sleņģeni | sleņģenes |
| Lok. | sleņģenē | sleņģenēs |
1.Latviešu tautastērpu metāla josta.
2.apvidvārds Villaines paveids.
Avoti: LLVV, TlV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču Alsungas tautastērpā ir pavisam otrādi – tie skaistākie ir vīri ar melno cepuri un bruslaku, kam ap vidu aplikta misiņa sleņģene.
- Vairoga turētāji - sudraba ar zelta saktu un tādu pašu sleņģeni rotātas tautas tērpā tērptas sievietes - stāv uz zem vairoga ar galiem sakrustotiem zelta zariem) - reģistrēts 2016.gada 29.janvārī.
- Tā ir, kā saki, – es Dāvidam stāstu, ko dziedāšu, no cik daļām sastāvēs koncerts, tad lemjam, darinām vienu tērpu vai četrus, varbūt kādu detaļu paņemam no iepriekšējiem koncertiem, varbūt pieliekam tautiskus elementus – suitu metāla jostu jeb sleņģeni vai saktas.
- Virs garajiem svārkiem apjoza ādas jostu ar metāla sprādzi vai aplika sleņģeni
- Kā vīrieši , tā sievietes nēsāja sleņģenes īpatnējas metāla jostas