slāt1
slāt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | slāju | slājam | slāju | slājām | slāšu | slāsim |
| 2. pers. | slāj | slājat | slāji | slājāt | slāsi | slāsiet, slāsit |
| 3. pers. | slāj | slāja | slās | |||
Pavēles izteiksme: slāj (vsk. 2. pers.), slājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: slājot (tag.), slāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: slātu
Vajadzības izteiksme: jāslāj
1.Lempīgi, kājas velkot, iet.
1.1.Iet smagiem soļiem (par dzīvniekiem).
2.apvidvārds Līst, slepeni iet, klejot.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rīgas centrā slāj pļēgurs ar filmas 'The Matrix' cienīgām kustībām
- Agrāk visi – arī mammas ciemiņi – slāja iekšā bez klauvēšanas.
- Slāsim tālāk pa lauku, lai jau tas Cēzars iet.
- No rīta tos septiņus kilometrus slāju uz skolu, pēc stundām atpakaļ.
- Varbūt rīt," tu saki savai vientulībai, un slāj tālāk.