skurināties
skurināties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | skurinos | skurināmies | skurinājos | skurinājāmies | skurināšos | skurināsimies |
| 2. pers. | skurinies | skurināties | skurinājies | skurinājāties | skurināsies | skurināsieties, skurināsities |
| 3. pers. | skurinās | skurinājās | skurināsies | |||
Pavēles izteiksme: skurinies (vsk. 2. pers.), skurinieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: skurinoties (tag.), skurināšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: skurinātos
Vajadzības izteiksme: jāskurinās
Drebināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atlikušo dienas daļu vanags pavada, lidinoties pāri savai teritorijai, skurinoties un tīrot spalvas.
- Pēc mirkļa Samsons stāvēja uz klints un skurinājās tā, ka ūdens šķīda uz visām pusēm.
- – Nē, tas nebija diplomāts, – Berends, vēlāk atstāstot konfūzo ziņu, skurinājās.
- — Ej tu, nevaru, — Simona sarauca degunu, it kā par kaut ko skurinādamās.
- Kad uzkumpis izeju pa durvīm uz ielas un skurinoties uzsitu mēteļa apkakli – tas noteikti esmu es.