skufija
skufija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skufija | skufijas |
| Ģen. | skufijas | skufiju |
| Dat. | skufijai | skufijām |
| Akuz. | skufiju | skufijas |
| Lok. | skufijā | skufijās |
Pareizticīgo svētnieku amata cepure, apaļa ar apaļu virsu, mēļa samta, kuru piešķir kā atzinības balvu pēc noteiktiem garīgā amatā teicami nokalpotiem gadiem, valkājama kā privātajā dzīvē, tā dievkalpojumos.
Avoti: KV