skricelēt
skricelēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | skricelēju | skricelējam | skricelēju | skricelējām | skricelēšu | skricelēsim |
| 2. pers. | skricelē | skricelējat | skricelēji | skricelējāt | skricelēsi | skricelēsiet, skricelēsit |
| 3. pers. | skricelē | skricelēja | skricelēs | |||
Pavēles izteiksme: skricelē (vsk. 2. pers.), skricelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: skricelējot (tag.), skricelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: skricelētu
Vajadzības izteiksme: jāskricelē
Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt; krecelēt, kricelēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Roberts pasmaidīja, pamāja un sāka kaut ko skricelēt blociņā.
- Nēģeris velk un kaut ko skricelē uz ietinamā papīra.
- Toms ar pildspalvu kaut ko skricelē uz papīra gabaliņa.
- Vienkārši skricelēju, skrīpojos pa kaktiem".
- Ak, ja viņš zinātu, ar kādu ātrumu daudzi ir ar mieru skricelēt dokumentus!