skribīt
skribīt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | skribīju | skribījam | skribīju | skribījām | skribīšu | skribīsim |
2. pers. | skribī | skribījat | skribīji | skribījāt | skribīsi | skribīsiet, skribīsit |
3. pers. | skribī | skribīja | skribīs |
Pavēles izteiksme: skribī (vsk. 2. pers.), skribījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: skribījot (tag.), skribīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: skribītu
Vajadzības izteiksme: jāskribī
Rakstīt.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
rakstīt1 — Ar rakstības līdzekļiem fiksēt (kādu tekstu); veidot burtus (ar rakstāmrīku).
Hiponīmi
krecelēt1 — Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt; kricelēt.
kricelēt1 — Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt; krecelēt.
parakstīt4 — Neilgu laiku, mazliet rakstīt.
skribelēt1 — Neskaidri, arī nemākulīgi rakstīt.
skricelēt1 — Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt; krecelēt, kricelēt.
skrīvēt1 — Rakstīt, parasti veikli.
uzrakstīt1 — Rakstīt un pabeigt rakstīt (tekstu, burtu, ciparu u. tml.).
Hiperonīmi
fiksēt1 — Atzīmēt, iegaumēt, attēlot, pierakstīt (kādu faktu).
Avoti: Sin