skribelēt
skribelēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | skribelēju | skribelējam | skribelēju | skribelējām | skribelēšu | skribelēsim |
| 2. pers. | skribelē | skribelējat | skribelēji | skribelējāt | skribelēsi | skribelēsiet, skribelēsit |
| 3. pers. | skribelē | skribelēja | skribelēs | |||
Pavēles izteiksme: skribelē (vsk. 2. pers.), skribelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: skribelējot (tag.), skribelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: skribelētu
Vajadzības izteiksme: jāskribelē
1.Neskaidri, arī nemākulīgi rakstīt.
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pie rakstāmgalda sēž vēl viena sieviete un kaut ko skribelē žurnālā.
- Pagalam apmulsusi, Iveta skribelēja Intara sniegtās informācijas kopsavilkumu līdzpaņemtajā blociņā.
- Vecāki ir stāstījuši, ka vēl agrā bērnībā man ļoti patika skribelēt.
- Romānu taču tu neraksti, tikai tāpat kaut ko skribelē aiz gara laika.
- Daži tēti izbīlī patiešām sāka skribelēt, savukārt kāds sīks, plikpaurains vīriņš bailīgi pacēla roku.