skribents
skribents vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skribents | skribenti |
| Ģen. | skribenta | skribentu |
| Dat. | skribentam | skribentiem |
| Akuz. | skribentu | skribentus |
| Lok. | skribentā | skribentos |
skribente sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skribente | skribentes |
| Ģen. | skribentes | skribenšu |
| Dat. | skribentei | skribentēm |
| Akuz. | skribenti | skribentes |
| Lok. | skribentē | skribentēs |
Publicists, žurnālists (parasti ar zemu kvalifikāciju, nenopietns, paviršs).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Turklāt to nebūt nav aizsākusi pašreizējā opozīcija ar saviem uzticamajiem skribentiem.
- Un es kā lauku skribents, kurš dzenas pakaļ maldugunīm.
- Par objektīva lietu kļūst “ apskats”; parādās fotografējošais skribents. “
- Tālākā diskusija pārauga vulgārā ķildā par personībām, orientācijām un pērkamiem skribentiem.
- Par profesionālu, nevis par šo skribentu savārstījumiem!"