sieriņš
sieriņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; deminutīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sieriņš | sieriņi |
| Ģen. | sieriņa | sieriņu |
| Dat. | sieriņam | sieriņiem |
| Akuz. | sieriņu | sieriņus |
| Lok. | sieriņā | sieriņos |
1.Dem. → siers.
2.Nelielā porcijā fasēts (atsevišķu šķirņu) siers.
2.1.Nelielā porcijā fasēta, īpaši sagatavota (parasti saldināta vai sālīta) biezpiena masa.
Stabili vārdu savienojumiKazu siers (arī sieriņš).
- Kazu siers (arī sieriņš) — parastais plikstiņš
4.apvidvārds; formā: daudzskaitlis Mazā malva ("Malva rotundifolia").
5.žargonisms; parasti formā: daudzskaitlis Zeķes (īsās).
6.žargonisms; parasti formā: daudzskaitlis Smirdīgas kājas; nemazgātas zeķes.
Avoti: LLVV, SLG, Aug2
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad sieriņi appelē, tos novieto siltā vietā, lai apkalst.
- Šodien ūdenī gremdējām “ Kārums” sieriņu, lai noteiktu blīvumu.
- Pēc tam izliku rīvētos sieriņus, kam atkal pārsmērēju majonēzes mērci.
- 1928. gada 5. jūlija sēdē pieminekļa izgatavošana tiek uzticēta J. Sieriņam.
- Ja runa būtu par šokolādes sieriņiem, tad, varbūt, jā.