savrupināt
savrupināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | savrupinu | savrupinām | savrupināju | savrupinājām | savrupināšu | savrupināsim |
2. pers. | savrupini | savrupināt | savrupināji | savrupinājāt | savrupināsi | savrupināsiet, savrupināsit |
3. pers. | savrupina | savrupināja | savrupinās |
Pavēles izteiksme: savrupini (vsk. 2. pers.), savrupiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: savrupinot (tag.), savrupināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: savrupinātu
Vajadzības izteiksme: jāsavrupina
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst savrups.
2.joma: valodniecība Veidot (teikuma locekļa, teikuma locekļa grupas) sintaktisku nošķīrumu teikumā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas savukārt vedināja [fotogrāfijā] uzņemamos novietot iespējami savrupinātā vietā, kur nekas nekavētu mierīgu sakopojumu. “
- Ja divdabim, kas teikumā ir apstāklis vai dubultloceklis, tiek pakārtots palīgteikums vai tiešā runa, tad parasti veidojas plašāka savrupināta grupa, kuras pamatā ir divdabis.
- Ūsas ar 11 posmiem ar garu, pakāpeniski palielinātu vāli no 4 līdz 7 posmiem, vai 3-4 posmu izteikti savrupinātu vāli ( " Suncalyptinae" apakšdzimtai).
- Latviešu valodas mācību saturā savrupināti teikuma locekļi minēti jau 50. gadu sākumā kā pamatskolas, tā vidusskolas gramatikas kursā ( Grabis, Ārensone, Niedra 1952; Jankevics 1954b, 52).
- Vārdu savienojumi " acīm redzot", " pavisam negaidot", " gluži nemanot" netiek savrupināti, jo tie laika gaitā kļuvuši par stabilām vārdkopām un ir kaut kādā mērā zaudējuši divdabja teiciena un absolūtā datīva konstrukcijas nozīmi.