savrupinājums
savrupinājums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | savrupinājums | savrupinājumi |
| Ģen. | savrupinājuma | savrupinājumu |
| Dat. | savrupinājumam | savrupinājumiem |
| Akuz. | savrupinājumu | savrupinājumus |
| Lok. | savrupinājumā | savrupinājumos |
1.Paveikta darbība, rezultāts → savrupināt1.
2.joma: valodniecība Teikuma locekļa vai tā grupas sintaktisks nošķīrums teikumā; teikuma loceklis vai tā grupa, kas atrodas šādā nošķīrumā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Grupas nosaukums ir savrupinājums no diviem vārdiem - distorted un funk.
- Divdabja teiciens ir savrupinājums, ko veido viens no četru veidu divdabjiem kopā ar vismaz vienu patstāvīgu to paskaidrojošu vārdu ( t.i., teikuma locekli).
- Satraukuma gradācija pirms pārbaudījuma skolēnos dažāda – no « ak, nemaz nešķiet, ka eksāmens», līdz – « skolotāj, sakiet, lūdzu, kā tur bija ar tiem savrupinājumiem»...
- Sintakses kursā skolēni klausās tekstus, nosaka teikuma robežas, savrupinājumu veidus, atpazīst teikumus pēc runātāja attieksmes pret īstenību; ir arī interpunkcijas uzdevums – noteikt, vai pauzes runā atbilst vai neatbilst pieturzīmju lietojumam.
- Latviešu sintaksē 50. gadu vidū tiek ieviests savrupēju ( savrupinātu) teikuma locekļu jēdziens ( K. Gailums 1956. gadā aizstāvējis disertāciju „ Savrupējais apzīmētājs mūsdienu latviešu literārajā valodā” ( Gailums 1956)) un vēlāk – arī teikuma locekļu grupu savrupinājuma jēdziens ( I. Freidenfelds 1960. gadā aizstāv disertāciju „ Divdabju formas un savrupējas konstrukcijas ar nelokāmo divdabi vai daļēji lokāmo divdabi centrā jaunlatviešu publicistikā ( pēc rakstu krājuma „ Sēta.