savrupnieks
savrupnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | savrupnieks | savrupnieki |
| Ģen. | savrupnieka | savrupnieku |
| Dat. | savrupniekam | savrupniekiem |
| Akuz. | savrupnieku | savrupniekus |
| Lok. | savrupniekā | savrupniekos |
savrupniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | savrupniece | savrupnieces |
| Ģen. | savrupnieces | savrupnieču |
| Dat. | savrupniecei | savrupniecēm |
| Akuz. | savrupnieci | savrupnieces |
| Lok. | savrupniecē | savrupniecēs |
Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts (ar citiem cilvēkiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iespējams, tieši tāpēc viņi ar Mintautu mazpamazām bija kļuvuši par savrupniekiem.
- Rūķis bija savrupnieks un īgņa, tomēr viņa senākais draugs.
- Visbiežāk tie nav tipiski mačo savrupnieki kā Hamfrija Bogarta privātdetektīvi vai Klinta Īstvuda kovboji.
- «Latvieši ir savrupnieki, kas neprot sadarboties.
- Baltais zaķis ir savrupnieks un izteikts nometnieks un tam ir raksturīga piesaiste dzīves vietai.