savecēt
savecēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | savecēju | savecējam | savecēju | savecējām | savecēšu | savecēsim |
| 2. pers. | savecē | savecējat | savecēji | savecējāt | savecēsi | savecēsiet, savecēsit |
| 3. pers. | savecē | savecēja | savecēs | |||
Pavēles izteiksme: savecē (vsk. 2. pers.), savecējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: savecējot (tag.), savecēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: savecētu
Vajadzības izteiksme: jāsavecē
Novecot, parasti ļoti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); savecot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Māja pagalam savecējusi, izspūrušās elektroinstalācijas nu jau var droši godāt par mākslas instalācijām.
- Tagad viņš ir savecējis un bagāts, un grib atstāt mantojumu, taču nezina kam.
- Drusku savecējusi ir, bet vispār tīri ņemama, vienīgi tas kārnums Tušam īsti negāja pie sirds.
- Trakākais, ka tādā veidā viņas arī reāli savecē, norok savu sievišķo būtību un pārtop par vecmāmiņām,” saka Ilze.
- Mani izsmējis, viņš aizrādīja, ka tieši uz to pašu savulaik bija cerējis pats, bet te nu viņš sēž — savecējis tik un tā.