savēcināt
savēcināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | savēcinu | savēcinām | savēcināju | savēcinājām | savēcināšu | savēcināsim |
| 2. pers. | savēcini | savēcināt | savēcināji | savēcinājāt | savēcināsi | savēcināsiet, savēcināsit |
| 3. pers. | savēcina | savēcināja | savēcinās | |||
Pavēles izteiksme: savēcini (vsk. 2. pers.), savēciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: savēcinot (tag.), savēcināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: savēcinātu
Vajadzības izteiksme: jāsavēcina
Sākt, parasti pēkšņi, vēcināt; īsu brīdi vēcināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad putns savēcināja spārnus un noplakšķēja Lorangam tieši uz galvas.
- Viņa savēcināja rokas, pacēlās gaisā un pārlaidās uz citu koku.
- Gregs noslaucīja rokas treniņtērpa biksēs, vairākas reizes savēcināja cirvi un iecirta to bluķī.
- Jeņjeņa savēcināja rokas un pacēlās no koka galotnes.
- – iesaucās fon Strauss un savēcināja spārnus.