savdabis
savdabis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | savdabis | savdabji |
| Ģen. | savdabja | savdabju |
| Dat. | savdabim | savdabjiem |
| Akuz. | savdabi | savdabjus |
| Lok. | savdabī | savdabjos |
savdabe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | savdabe | savdabes |
| Ģen. | savdabes | savdabju |
| Dat. | savdabei | savdabēm |
| Akuz. | savdabi | savdabes |
| Lok. | savdabē | savdabēs |
1.Savdabīgs cilvēks.
1.1.pārnestā nozīmē Savdabīgs dzīvnieks, augs.
1.2.pārnestā nozīmē Savdabīgs priekšmets, veidojums.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai arī par kādiem savdabjiem viņi kādā sabiedrības daļā tiktu uzskatīti.
- - Viens no “ Lauku sētas” savdabjiem bija arī Stiflers.
- Margrieta nojauta, ka profesors ir pasaules izzināšanai nodevies ģēnijs savdabis.
- Savdabji, jokaiņi, nekam nederīgie dīvaiņi nebija piespiesti ņemt dalību svinīgā pompozā pasākumā.
- Savāca savējos — savdabjus dīvaiņus.