saspolēt
saspolēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saspolēju | saspolējam | saspolēju | saspolējām | saspolēšu | saspolēsim |
| 2. pers. | saspolē | saspolējat | saspolēji | saspolējāt | saspolēsi | saspolēsiet, saspolēsit |
| 3. pers. | saspolē | saspolēja | saspolēs | |||
Pavēles izteiksme: saspolē (vsk. 2. pers.), saspolējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saspolējot (tag.), saspolēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saspolētu
Vajadzības izteiksme: jāsaspolē
Uztīt (dziju), parasti lielākā daudzumā, uz spoles; spolējot dziju, piepildīt ar to (spoli).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- „Arī otrajā braucienā padevās labs starts, vienīgi priekšējie moči tā saspolēja, ka man tagad visi pleci zili.