saspļaut
saspļaut 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saspļauju | saspļaujam | saspļāvu | saspļāvām | saspļaušu | saspļausim |
| 2. pers. | saspļauj | saspļaujat | saspļāvi | saspļāvāt | saspļausi | saspļausiet, saspļausit |
| 3. pers. | saspļauj | saspļāva | saspļaus | |||
Pavēles izteiksme: saspļauj (vsk. 2. pers.), saspļaujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saspļaujot (tag.), saspļaušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saspļautu
Vajadzības izteiksme: jāsaspļauj
Savienojumā "saspļaut saujās, arī delnās, plaukstās": uzspļaut uz delnām pirms kāda priekšmeta satveršanas (lai samazinātu berzi), arī pirms fiziska darba sākšanas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Tomēr pagaidām mēs varam tikai saspļaut plaukstās un dot virsū.
- Igauņi, labi kaimiņi būdami, saspļāvuši saujās un nākuši palīgā.
- Pie 52. nama durvīm es griezos iekšā un, pirms atvērt durvis, saspļāvu saujās.
- Saspļauj saujās, nožmiedz vārdus,
- "Vajadzētu saspļaut saujās un tos lielos kokus paglābt," piekrita deputāts Raimonds Timma ( GKR).