sasmaržoties
Lietojuma biežums :
sasmaržoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sasmaržojos | sasmaržojamies | sasmaržojos | sasmaržojāmies | sasmaržošos | sasmaržosimies |
| 2. pers. | sasmaržojies | sasmaržojaties | sasmaržojies | sasmaržojāties | sasmaržosies | sasmaržosieties, sasmaržosities |
| 3. pers. | sasmaržojas | sasmaržojās | sasmaržosies | |||
Pavēles izteiksme: sasmaržojies (vsk. 2. pers.), sasmaržojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sasmaržojoties (tag.), sasmaržošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sasmaržotos
Vajadzības izteiksme: jāsasmaržojas
Sasmaržot sevi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirms pusdienām es atkal sasmaržojos, atkal uzvilku svārkus un apliku kaklasaiti.
- Viņš bija gludi skuvies, sasmaržojies un apsējies kaklasaiti.
- Apsēdos uz soliņa, tūlīt viens sasmaržojies spiežas klāt, jautā un aicina.
- Protams, sasmaržojamies ar dārgākajām smaržām — tas tāds rituāls beznodokļu zonas veikalos lidostā.
- Varbūt smarža nāk no āra, būs pagājis gar māju kāds bagātīgi sasmaržojies meitietis?