sasmaržot
sasmaržot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sasmaržoju | sasmaržojam | sasmaržoju | sasmaržojām | sasmaržošu | sasmaržosim |
| 2. pers. | sasmaržo | sasmaržojat | sasmaržoji | sasmaržojāt | sasmaržosi | sasmaržosiet, sasmaržosit |
| 3. pers. | sasmaržo | sasmaržoja | sasmaržos | |||
Pavēles izteiksme: sasmaržo (vsk. 2. pers.), sasmaržojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sasmaržojot (tag.), sasmaržošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sasmaržotu
Vajadzības izteiksme: jāsasmaržo
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti stipri, smaržīgs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņas sūtīs tev vēstules, rakstītas uz sārtām, sasmaržotām lapām.
- Diskomforts, sasmaržojot kādu neierastu smaku, ir mazākais kaitējums cilvēka veselībai.
- un es te varu sasmaržot zivis, jūru un zivis.
- Es sasmaržoju sienu, redzu milzīgu pilnmēnesi, jūtu, kā smaržo liepas.
- Ka tūdaļ jau atkal nāks tie tavi sasmaržotie estēti un bučos kurpītes.