sasmaržināties
Lietojuma biežums :
sasmaržināties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sasmaržinos | sasmaržināmies | sasmaržinājos | sasmaržinājāmies | sasmaržināšos | sasmaržināsimies |
| 2. pers. | sasmaržinies | sasmaržināties | sasmaržinājies | sasmaržinājāties | sasmaržināsies | sasmaržināsieties, sasmaržināsities |
| 3. pers. | sasmaržinās | sasmaržinājās | sasmaržināsies | |||
Pavēles izteiksme: sasmaržinies (vsk. 2. pers.), sasmaržinieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sasmaržinoties (tag.), sasmaržināšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sasmaržinātos
Vajadzības izteiksme: jāsasmaržinās
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Protams, ejot uz treniņu, mati saņemti zirgastē, un ir sviedru jūra, bet tajā pašā laikā var uzkrāsot actiņas, sasmaržināties, uzlakot nagus.
- Atgriezdamies mājās no kantoriem, vakarpusē viņi sarindos savus kleberus pie bāriem un, pat neatraisījuši vaļīgāk kaklasaites mezglu, joprojām priekšzīmīgi baltos, sasmaržinātos kreklos stāvēs ar alus kausu rokās tieši uz ielas un tērzēs, skatīdamies, ka rietošā saule ņirbinās kanālu ūdeņos...
- Taču viņš ieradās, tātad tomēr nebija aizgājis uz tā sava sasodītā opusa svinībām, un tagad te sēdēja viņai pretī, stingu seju un bāls, un sasmaržinājies, iedomājieties tikai, ar visdārgākajām mirrēm, un skatījās tieši viņā, urbdamies acīm un ne vārda neteikdams, un viņa teica, ka klausoties, bet viņš neko neatbildēja, tikai ar roku deva zīmi nesteigties, tā viņu mazliet samulsinādams.
- Tie tik bija laiki – pilsoņkarš bija kā svētki, kā laba izkaušanās ar savējiem, bija jau arī viena otra kauja, taču galvenokārt tas nozīmēja laupīšanu, Sapiegu īpašumu postīšanu un visnotaļ prāvu guvumu, un kur nu vēl tas iepriekšējais pasakainais ķēriens pēc uzvaras pār osmaņu turkiem, jo toreiz tiem, kas bija karojuši, naudas un citu, labumu bija pāri galvai; tikai mežģīnēm, formastērpiem, ieročiem viņš tolaik mēneša laikā iztērēja tik, cik tagad gada laikā, pat jājamzirgi viņam bija atšķirīgi dažādām vajadzībām un pieskaņoti dažādiem tērpiem; un bija viņam divas karietes, un parādes ieroči, kas izrotāti tirkīziem, rubīniem un dimantiem; un ne jau viņš vienīgais – visi naudu tērēja tā, it kā auksini augtu kokos un jau nākamajā dienā nauda varētu iziet no modes, un tādas bagātības, tādu greznību viņu vecāki nebija ne acīs redzējuši – tagad visi pirka, būvēja, tērēja, šķērdēja, nospēlēja; vīrieši ģērbās pēc franču gaumes un par vestēm vien maksāja tādas summas, par kādām viņu tēvi būtu varējuši apģērbties no galvas līdz kājām, bet jaunus garsvārkus meta laukā vai atdeva kalpam vai zirgu puisim, tikko ieraudzīja, ka arī kāds no sīkbajāriem, pakaļ mērkaķodamies, ieviesis ko līdzīgu, un tad kalpiem pat falendišs likās par prastu; bīskapi un prelāti staigāja vienos zīdos, sapūderējušies un sasmaržinājušies gluži kā sievietes, bet sievietes pārģērbās trīs reizes dienā un ar
- Vienlaikus, pirms Skype videorandiņiem man joprojām vajag sasmaržināties