sarunbiedrs
sarunbiedrs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sarunbiedrs | sarunbiedri |
| Ģen. | sarunbiedra | sarunbiedru |
| Dat. | sarunbiedram | sarunbiedriem |
| Akuz. | sarunbiedru | sarunbiedrus |
| Lok. | sarunbiedrā | sarunbiedros |
sarunbiedre sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sarunbiedre | sarunbiedres |
| Ģen. | sarunbiedres | sarunbiedru |
| Dat. | sarunbiedrei | sarunbiedrēm |
| Akuz. | sarunbiedri | sarunbiedres |
| Lok. | sarunbiedrē | sarunbiedrēs |
Cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ināra bija pašaizliedzīgs un azartisks draugs, ieinteresēts un gudrs sarunbiedrs.
- Arī pats Verzilovs piedalījies žurnālistu slepkavības izmeklēšanā, sacījuši laikraksta sarunbiedri.
- Sergejs Agafonovs nepievērsa uzmanību dusmām, kas joprojām gailēja sarunbiedra acīs.
- Lins Norvīds palocīja galvu, gluži kā sarunādamies ar neredzamu sarunbiedru.
- Un viņa – bet varbūt dabas – vislabākais sarunbiedrs izrādās bērns.