sarunāt
Lietojuma biežums :
sarunāt 2. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.transitīvs Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
2.transitīvs Runājot vienoties (ar kāda par ko vajadzīgu, parasti par kādu rīcību).
2.1.intransitīvs
2.2.Runājot vienoties (ar kādu ko darīt).
2.3.Runājot vienoties (par vietu, laiku kādai darbībai).
3.transitīvs Salīgt (kādu darbā, palīgā); salīgt (darbavietu, darbu).
3.1.Vienoties, salīgt par (kā) nonomāšanu, maiņu, pirkšanu u. tml.
4.intransitīvs Runājot saprasties (ar kādu).
5.intransitīvs; lieto: pareti Ilgāku laiku, arī visu laikposmu runāt; ilgāku laiku runāt (līdz noteiktam brīdim).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri