sarunāt
sarunāt 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sarunāju | sarunājam | sarunāju | sarunājām | sarunāšu | sarunāsim |
| 2. pers. | sarunā | sarunājat | sarunāji | sarunājāt | sarunāsi | sarunāsiet, sarunāsit |
| 3. pers. | sarunā | sarunāja | sarunās | |||
Pavēles izteiksme: sarunā (vsk. 2. pers.), sarunājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sarunājot (tag.), sarunāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sarunātu
Vajadzības izteiksme: jāsarunā
1.transitīvs Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
2.transitīvs Runājot vienoties (ar kāda par ko vajadzīgu, parasti par kādu rīcību).
2.1.intransitīvs
2.2.Runājot vienoties (ar kādu ko darīt).
2.3.Runājot vienoties (par vietu, laiku kādai darbībai).
3.transitīvs Salīgt (kādu darbā, palīgā); salīgt (darbavietu, darbu).
3.1.Vienoties, salīgt par (kā) nonomāšanu, maiņu, pirkšanu u. tml.
4.intransitīvs Runājot saprasties (ar kādu).
5.intransitīvs; lieto: pareti Ilgāku laiku, arī visu laikposmu runāt; ilgāku laiku runāt (līdz noteiktam brīdim).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Turpmāk deputāti tika sazvanīti, lai sarunātu intervijas vietu un laiku.
- Ar katru no respondentiem tika sarunāts intervijas laiks un norises vieta.
- Mums neizdevās sarunāt Maiklu Džeksonu, tāpēc mēs izvēlējāmies Džordžu Maiklu.
- Riepas var sarunāt nodot kādā servisā, vai aizvest uz Getliņiem.
- Mēs mākam sarunāt, godīgi sakot, cita varianta nemaz nav.