sarāt
sarāt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sarāju | sarājam | sarāju | sarājām | sarāšu | sarāsim |
| 2. pers. | sarāj | sarājat | sarāji | sarājāt | sarāsi | sarāsiet, sarāsit |
| 3. pers. | sarāj | sarāja | sarās | |||
Pavēles izteiksme: sarāj (vsk. 2. pers.), sarājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sarājot (tag.), sarāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sarātu
Vajadzības izteiksme: jāsarāj
Izteikt, parasti stingru, rājienu; sabārt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dakteris, to ieraudzījis, tikai nogroza galvu un sarāj Alīsi:
- Viņš gan sarājis nevīžīgu bebru, gan mudinājis kādu alni doties mājup.
- Suni kārtīgi sarāja un atsūtīja man foto, ka kurpes nav."
- — Mammītei nesaki nekā, sarās un sodīs tevi par ticēšanu māņiem.
- Dakters vēl sarāja, ka citi, daudz smagāk ievainoti, nevaidot.