sarast
sarast 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sarodu | sarodam | saradu | saradām | saradīšu | saradīsim |
| 2. pers. | sarodi | sarodat | saradi | saradāt | saradīsi | saradīsiet, saradīsit |
| 3. pers. | sarod | sarada | saradīs | |||
Pavēles izteiksme: sarodi (vsk. 2. pers.), sarodiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sarodot (tag.), saradīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sarastu
Vajadzības izteiksme: jāsarod
1.Kļūt tādam, kam kopējos apstākļos, kopējā darbībā u. tml. izveidojas stabila, cieša saistība, labas attiecības (parasti ar kādu).
1.1.Kļūt tādam, kam izveidojas vēlams, parasti savstarpējs, izturēšanās veids (vienam pret otru, citam pret citu) – par dzīvniekiem.
2.Pierast (piemēram, pie sadzīves, darba apstākļiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja tu ar to dziesmu sarodi, tad viss ir kārtībā.
- Laikam pamazām saradu ar domu, ka par ugunsdzēsēju strādāt nevarēšu.
- Vasarā droši varu tuvoties briežiem, viņi ar cilvēkiem ir saraduši.
- Un cik reizes apprecas bez mīlestības, sarod un dzīvo laimīgi!
- Mēs tik ļoti esam saraduši cits ar citu šajās dienās ...