samirkšķināt
samirkšķināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | samirkšķinu | samirkšķinām | samirkšķināju | samirkšķinājām | samirkšķināšu | samirkšķināsim |
| 2. pers. | samirkšķini | samirkšķināt | samirkšķināji | samirkšķinājāt | samirkšķināsi | samirkšķināsiet, samirkšķināsit |
| 3. pers. | samirkšķina | samirkšķināja | samirkšķinās | |||
Pavēles izteiksme: samirkšķini (vsk. 2. pers.), samirkšķiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: samirkšķinot (tag.), samirkšķināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: samirkšķinātu
Vajadzības izteiksme: jāsamirkšķina
Sākt, parasti pēkšņi, mirkšķināt (acis, arī plakstiņus); īsu brīdi mirkšķināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš ātri samirkšķināja acis un novērsās, taču sieviete bija pamanījusi.
- Es samirkšķināju acis un piepeši sajutos pārguris kā pēc slimības. “
- Tāpēc, strādājot pie datora, laiku pa laikam kārtīgi samirkšķini acis.
- Viņš samirkšķināja acis, pataustīja žokli un tad niknumā metās virsū Lēnai.
- Vests samirkšķināja acis, lai kaut nedaudz atgūtu mēroga izjūtu.