samirkt
samirkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | samirkstu | samirkstam | samirku | samirkām | samirkšu | samirksim |
| 2. pers. | samirksti | samirkstat | samirki | samirkāt | samirksi | samirksiet, samirksit |
| 3. pers. | samirkst | samirka | samirks | |||
Pavēles izteiksme: samirksti (vsk. 2. pers.), samirkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: samirkstot (tag.), samirkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: samirktu
Vajadzības izteiksme: jāsamirkst
1.Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam šķidruma, masas ilgstošā iedarbībā (parasti par apģērbu, apaviem).
1.1.Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām).
Stabili vārdu savienojumi
- Būt slapjam (arī izmirkt, samirkt) līdz ādai (arī līdz kaulam, pēdējai vīlei) — ļoti stipri samirkt (lietū)
1.2.Piesūkties, parasti viscaur, ar šķidrumu, tvaiku; piesūcoties ar šķidrumu, tvaiku, sabriest, arī sabojāties, parasti pilnīgi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ārkārtīgi svarīgi ir, lai sala laikā kājās nebūtu samirkuši apavi.
- Kad tapetes pietiekami samirkušas, sāc tās plēst no šuvju vietām.
- Man pie kājām mētājās vectēva vijoles futrālis, samircis rīta rasā.
- jo tā nez cik reižu ir samirkusi, pēc tam izžuvusi...
- Jābrien tā, ka svārki krīt nost, smagi samirkuši rasā.