samīņāt
samīņāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | samīņāju | samīņājam | samīņāju | samīņājām | samīņāšu | samīņāsim |
| 2. pers. | samīņā | samīņājat | samīņāji | samīņājāt | samīņāsi | samīņāsiet, samīņāsit |
| 3. pers. | samīņā | samīņāja | samīņās | |||
Pavēles izteiksme: samīņā (vsk. 2. pers.), samīņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: samīņājot (tag.), samīņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: samīņātu
Vajadzības izteiksme: jāsamīņā
1.Mīņājot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
1.1.Vairākkārt uzminot, nonāvēt, arī savainot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- viņš pat sienu,kuru nolieku stūrītī,paņem un izkārpa pa visu boksu samīņā un skatās uz mani,kāpēc siens nav...
- Mums nekas cits neatlika, kā doties uz pretējo krastu un ieņemt tur esošo nometnes vietu, kurā bija atstāta samīņāta zālīte, izdedzinātas ogles un daudz drazas.
- Atsevišķos filmas Fantastic 4 momentos pavīd režisora idejas veidot saistošu varoņu rašanās stāstu ar coming of age filmu elementiem, attiecīgi ar dramaturģijas aizmetņiem, bet tie smagnēji tiek samīņāti stieptā ( it kā zinātniskā) procesa vizualizācijā.