sagumt
sagumt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sagumstu | sagumstam | sagumu | sagumām | sagumšu | sagumsim |
| 2. pers. | sagumsti | sagumstat | sagumi | sagumāt | sagumsi | sagumsiet, sagumsit |
| 3. pers. | sagumst | saguma | sagums | |||
Pavēles izteiksme: sagumsti (vsk. 2. pers.), sagumstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sagumstot (tag.), sagumšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sagumtu
Vajadzības izteiksme: jāsagumst
1.Salīkt, saliekties; arī pazaudēt staltu, stingru stāju.
1.2.Pazaudēt, parasti pēkšņi, možumu, enerģiju, kļūt nomāktam, drūmam.
Stabili vārdu savienojumiSagumt (arī sadugt) sevī.
- Sagumt (arī sadugt) sevī frazēma — kļūt, parasti pēkšņi, nomāktam, noslēgtam
1.3.pārnestā nozīmē Sašķiebties, kļūt zemākam, neizskatīgākam (parasti par celtnēm, kādiem veidojumiem).
2.Sablīvēties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ka trīs mēnešu vecais briedēns iet un vienkārši sagumst, nokrīt.
- Tā vidū sagumusi māja, mazliet nostāk no atlūzām sanaglots šķūnītis.
- Sagumis, kupri uzmetis, vēderu izgāzis – nu, tizls...
- Dženija sēdēja uz gultas malas, pleci sagumuši, galva nokārta.
- Asja redz viņa spēcīgo augumu sagumstam kā iztukšotu, nosviestu maisu.