sablīvēties
Lietojuma biežums :
sablīvēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sablīvējos | sablīvējamies | sablīvējos | sablīvējāmies | sablīvēšos | sablīvēsimies |
| 2. pers. | sablīvējies | sablīvējaties | sablīvējies | sablīvējāties | sablīvēsies | sablīvēsieties, sablīvēsities |
| 3. pers. | sablīvējas | sablīvējās | sablīvēsies | |||
Pavēles izteiksme: sablīvējies (vsk. 2. pers.), sablīvējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sablīvējoties (tag.), sablīvēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sablīvētos
Vajadzības izteiksme: jāsablīvējas
Refl. → sablīvēt; tikt sablīvētam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sākoties skolas laikam, darbdienu rītos manāmi sablīvējas satiksme pilsētas ielās.
- Zāģskaidas sablīvējas, kavējot lietus vai laistītā ūdens iekļūšanu augsnē.
- Iestrādājām pašā augsnē, lai būtu gaiss un augsnes nesablīvētos.
- Un visi šie pārdzīvojumi sablīvējušies viņa krūtīs kā smags, spiedīgs akmens.
- Hidrologi skaidro, ka ledus vižņi pie ietekas Daugavā bija sakrājušies, jo uz brīdi upē bija paaugstinājies ūdens līmenis un sablīvējās tie vižņi, kas bija upes krastos.