saglābt
saglābt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saglābju | saglābjam | saglābu | saglābām | saglābšu | saglābsim |
| 2. pers. | saglāb | saglābjat | saglābi | saglābāt | saglābsi | saglābsiet, saglābsit |
| 3. pers. | saglābj | saglāba | saglābs | |||
Pavēles izteiksme: saglāb (vsk. 2. pers.), saglābiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saglābjot (tag.), saglābšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saglābtu
Vajadzības izteiksme: jāsaglābj
1.Panākt, ka (kas) neaiziet bojā pilnīgi, nekļūst pilnīgi nelietojams, neizmantojams.
1.1.Panākt, ka atgūst veselību (parasti daļēji); izārstēt (parasti daļēji).
1.2.Novērst (piemēram, nevēlamu stāvokli, situāciju), parasti daļēji.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš centās to saglābt, taču viņi tik un tā pašķīrās.
- Vai censties uz brīdi saglābt tās drupačas, kas vēl ir?
- Lai saglābtu cilvēku dzīvi, ar dažiem mēnešiem ir par maz.
- Pilnībā nodedzis mājas jumts ar bēniņiem, bet dzīvojamās telpas saglābtas.
- Labi, ka māju izdevās saglābt un ka tā joprojām ir.