saglaust
saglaust 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saglaužu | saglaužam | saglaudu | saglaudām | saglaudīšu | saglaudīsim |
| 2. pers. | saglaud | saglaužat | saglaudi | saglaudāt | saglaudīsi | saglaudīsiet, saglaudīsit |
| 3. pers. | saglauž | saglauda | saglaudīs | |||
Pavēles izteiksme: saglaud (vsk. 2. pers.), saglaudiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saglaužot (tag.), saglaudīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saglaustu
Vajadzības izteiksme: jāsaglauž
1.Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot (parasti matus).
2.Viegli, maigi sakļaut (ķermeņa daļas) – parasti par diviem cilvēkiem.
2.1.Sakļaut (spārnus) – parasti par putniem, kukaiņiem.
2.2.lieto: pareti Saudzīgi saņemt kopā, satvert (ko) lielākā daudzumā.
3.parasti formā: trešā persona Sakļaut (ausis) – par dzīvniekiem.
4.apvidvārds Sabāzt, paslēpt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Noglabājusi flakonu somiņā, Melita saglauda pajukušos matus un ierīkojās krēslā ērtāk.
- Mati saglausti, cik vien gludi iespējams, un pabiezas brilles...
- Es saglaudu mātes matus, tie, kā allaž, bija ērkulī.
- Ludvigs saglauda valgumu no acīm ūsās un ieiet istabā.
- Viņa uzmanīgi saglauda izrautos matus, aptina tos ap pirkstu un sagrieza gredzentiņā.