sadusmoties
sadusmoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sadusmojos | sadusmojamies | sadusmojos | sadusmojāmies | sadusmošos | sadusmosimies |
| 2. pers. | sadusmojies | sadusmojaties | sadusmojies | sadusmojāties | sadusmosies | sadusmosieties, sadusmosities |
| 3. pers. | sadusmojas | sadusmojās | sadusmosies | |||
Pavēles izteiksme: sadusmojies (vsk. 2. pers.), sadusmojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sadusmojoties (tag.), sadusmošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sadusmotos
Vajadzības izteiksme: jāsadusmojas
Sākt, parasti pēkšņi, dusmoties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja tu uz mani šobrīd sadusmojies, tad hipotēze ir apstiprinājusies.
- Tolaik, kad Andželina ļoti sadusmojās, viņa meta sienā nažus.
- Paraudu, pēc tam sadusmojos uz sevi un dodos meklēt risinājumus.
- Cerēju, gaidīju, ka viņš sadusmosies, pārmetīs, lamāsies...
- Āduks sadusmojās, kad Erna pajautāja, kāpēc upe nav zila.