sadūšināt
sadūšināt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sadūšinu | sadūšinām | sadūšināju | sadūšinājām | sadūšināšu | sadūšināsim |
| 2. pers. | sadūšini | sadūšināt | sadūšināji | sadūšinājāt | sadūšināsi | sadūšināsiet, sadūšināsit |
| 3. pers. | sadūšina | sadūšināja | sadūšinās | |||
Pavēles izteiksme: sadūšini (vsk. 2. pers.), sadūšiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sadūšinot (tag.), sadūšināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sadūšinātu
Vajadzības izteiksme: jāsadūšina
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Etāna pūlējās pasmaidīt, sadūšinot pašam sevi, bet smaidu viņš varēja izspiest ar grūtībām.
- Dabūju mierināt viņu un sadūšināt.
- Šillers ir pārāk robusts, pats sevi mākslīgi sadūšinājis, tāpat kā es.
- Sadūšinu Azuru, arī tic ļaudīm, tic, ka es vājš dzejnieks.
- Vai I. arogance nebij tik mēģinājums sevi sadūšināt?