sadusmot
sadusmot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sadusmoju | sadusmojam | sadusmoju | sadusmojām | sadusmošu | sadusmosim |
| 2. pers. | sadusmo | sadusmojat | sadusmoji | sadusmojāt | sadusmosi | sadusmosiet, sadusmosit |
| 3. pers. | sadusmo | sadusmoja | sadusmos | |||
Pavēles izteiksme: sadusmo (vsk. 2. pers.), sadusmojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sadusmojot (tag.), sadusmošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sadusmotu
Vajadzības izteiksme: jāsadusmo
Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņu ļoti sadusmojot, ja pret viņu izturas kā pret atšķirīgu.
- Tas mājas saimnieku sadusmoja, un viņš ar ieroci izšāvis gaisā.
- Viņa stāsti sadusmo pils īpašnieci Jakobīni, bet uzjautrina pārējos viesus.
- Bet es izvairījos no šī jautājuma, kas viņu ļoti sadusmoja.
- Ļaujam sevi sāpināt, pievilt, nomākt, sadusmot, apbēdināt…