sadrūvēties
Lietojuma biežums :
sadrūvēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | sadrūvējos | sadrūvējamies | sadrūvējos | sadrūvējāmies | sadrūvēšos | sadrūvēsimies |
2. pers. | sadrūvējies | sadrūvējaties | sadrūvējies | sadrūvējāties | sadrūvēsies | sadrūvēsieties, sadrūvēsities |
3. pers. | sadrūvējas | sadrūvējās | sadrūvēsies |
Pavēles izteiksme: sadrūvējies (vsk. 2. pers.), sadrūvējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sadrūvējoties (tag.), sadrūvēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sadrūvētos
Vajadzības izteiksme: jāsadrūvējas
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad pienāk stāsts par Torņakalna stacijā pieredzēto, abi klausītāji sadrūvējas un pieklust.
- Kā hruščovku fasādes, kas no baltām sadrūvējušās pelēkas.
- Dirks sadrūvējās un uzmeta lūpu kā norāts bērns.
- Galu galā — kāpēc viņš tā sadrūvējās?
- Bet, maiņu slēdzot, reizēm nākas sadrūvēties, ka liekas pārdesmit minūtes jāpārskaita monētu kaudzes...