sadrupt
sadrupt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
 Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
| Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sadrūpu | sadrūpam | sadrupu | sadrupām | sadrupšu | sadrupsim | 
| 2. pers. | sadrūpi | sadrūpat | sadrupi | sadrupāt | sadrupsi | sadrupsiet, sadrupsit | 
| 3. pers. | sadrūp | sadrupa | sadrups | |||
Pavēles izteiksme: sadrūpi (vsk. 2. pers.), sadrūpiet  (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sadrūpot (tag.), sadrupšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sadruptu
Vajadzības izteiksme: jāsadrūp
Drūpot sadalīties. 
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dzīve visapkārt sadrūp tikpat vienkārši, kā dzēšot vārdus no papīra.
- Dzīvo laimīgs, kļūsti vecs, līdz šī pasaule sadrūp lauskās.
- Sadrupušu mājokļu paliekās, rūsotu lietu kaudzēs, zemē iegrimušās krātuvēs.
- Arī asfalta ceļi esot sadrupuši un tajos izveidojušās lielas bedres.
- Laukuma seguma betona plātnes ir daļēji sadrupušas, daļēji - apmierinošā stāvoklī.