sašņaukties
sašņaukties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sašņaucos | sašņaucamies | sašņaucos | sašņaucāmies | sašņaukšos | sašņauksimies |
| 2. pers. | sašņaucies | sašņaucaties | sašņaucies | sašņaucāties | sašņauksies | sašņauksieties, sašņauksities |
| 3. pers. | sašņaucas | sašņaucās | sašņauksies | |||
Pavēles izteiksme: sašņaucies (vsk. 2. pers.), sašņaucieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sašņaucoties (tag.), sašņaukšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sašņauktos
Vajadzības izteiksme: jāsašņaucas
Šņaucot uzņemt sevī (piemēram, narkotisku vielu) lielākā daudzumā.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tikai mērķis palika nesasniegts - viņu notrieca kāds narkotikas sarijies un sašņaucies jauneklis.
- Tas arī ir panākumu noslēpums – mēs sašņaucamies, iesmērējam rokas un tad varam visu pacelt!
- Pa ceļam viņi abi sašņaucās!
- Viņš nepārprotami ir sašņaucies kokaīnu.
- Mēs sēžam klusumā, ko pilda nelāgas priekšnojautas, un satraucies, sašņaucies Sirdzējs ieliek kaseti videomagnetofonā.