sašņaukāt
sašņaukāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Šņaukājot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukāt.
2.apvidvārds Šņaucot izlietot.
3.apvidvārds Ilgāku laiku, nepārtraukti šņaukt.
4.apvidvārds Ilgāku laiku, nepārtraukti, saraustīti šņukstēt.
5.apvidvārds Īsu brīdi šņaukt.
Avoti: LLVV, ME