sašņaukt
sašņaukt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sašņaucu | sašņaucam | sašņaucu | sašņaucām | sašņaukšu | sašņauksim |
| 2. pers. | sašņauc | sašņaucat | sašņauci | sašņaucāt | sašņauksi | sašņauksiet, sašņauksit |
| 3. pers. | sašņauc | sašņauca | sašņauks | |||
Pavēles izteiksme: sašņauc (vsk. 2. pers.), sašņauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sašņaucot (tag.), sašņaukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sašņauktu
Vajadzības izteiksme: jāsašņauc
Šņaucot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un tagad, kad mazais atkal ir mājās, viņam it kā būtu jāizbauda rekomendētais miers vienu nedēļu ( kas protams nav iespējams, jo kur ir vismaz divi bērni, tur " Miers" ir tikai kaut kāds vārds no vārdnīcas), jāsadzer/jāsapūš/jāsašņauc zāļu kalni un jēveseļojas.
- Visticamāk, satikšanās ar kokaīnu sašņaukušiem enerģiskiem rukšiem nav nekas jauks.
- Satiksmes transportā katrā reisā brauc nopudoļušies pasažieri, kas klpo plaukstā un tur rokās sašņauktas salvetes.
- Neizsvaidi pa galdu sašņauktus kabatlakatus, bet met tos atkritumu spainī.