sašķobīt
sašķobīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sašķobu | sašķobām | sašķobīju | sašķobījām | sašķobīšu | sašķobīsim |
| 2. pers. | sašķobi | sašķobāt | sašķobīji | sašķobījāt | sašķobīsi | sašķobīsiet, sašķobīsit |
| 3. pers. | sašķoba | sašķobīja | sašķobīs | |||
Pavēles izteiksme: sašķobi (vsk. 2. pers.), sašķobiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sašķobot (tag.), sašķobīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sašķobītu
Vajadzības izteiksme: jāsašķoba
1.Šķobot izkustināt (no kāda stāvokļa); šķobot padarīt (ko), parasti pilnīgi, šķību, greizu.
1.1.Savilkt šķībi, greizi (seju, tās daļu).
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības) zaudē savu stabilitāti, noturību.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tur nāk vēl ģimenes modeļi, kuri pamatīgi sašķobīja vīrieša lomu.
- Dzīvokļu īpašnieku vienotību par siltināšanas nepieciešamību gan sašķobījušas paredzamās darbu izmaksas.
- — dusmās sašķobītu seju dodamies pie iebrucējiem, Inokentijs Krasins iesāka.
- Madara sašķoba seju, it kā būtu uzkodusi kaut ko sliktu.
- Atskatoties uz savu bērnību, es varu ieraudzīt mātes sašķobīto seju.