sašķūrēt
sašķūrēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sašķūrēju | sašķūrējam | sašķūrēju | sašķūrējām | sašķūrēšu | sašķūrēsim |
| 2. pers. | sašķūrē | sašķūrējat | sašķūrēji | sašķūrējāt | sašķūrēsi | sašķūrēsiet, sašķūrēsit |
| 3. pers. | sašķūrē | sašķūrēja | sašķūrēs | |||
Pavēles izteiksme: sašķūrē (vsk. 2. pers.), sašķūrējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sašķūrējot (tag.), sašķūrēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sašķūrētu
Vajadzības izteiksme: jāsašķūrē
1.Šķūrējot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
1.1.Šķūrējot (ko), izveidot (piemēram, kaudzi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tās atrodoties turpat karjerā un pamazām tiekot sašķūrētas atpakaļ izraktajā bedrē.
- Lēciens, un tur, kur jāpiezemējas, redzu, ka sašķūrēta zeme.
- Visdrošāk būtu paņemt lielu maisu, visu sašķūrēt iekšā un izmest pa logu.
- Parasti ziemā šim skaistumam virsū tiek sašķūrēts sniegs.
- kaudzē sašķūrēto sniegu.